2010. gada septembra numurā lasiet...
Šurp, grāmatas, uz skolu! Gan pašu, gan labvēļu sarūpētas skolas somas. Atliek vien mācīties.
Septiņdesmitgrādīgais borītis kārtīgiem vīriem nav nekas. Kā citādi ugunsdzēsējiem atlīdzināt?
Es kāpt gribu? Kalnā? Visaugstākā? Citādie skolotāji un citādie skolēni jeb Mūsējie Mazirbē.
Joprojām deputāts, joprojām duņdžiņš. Tautas kalpu parādi turpina Uldis Katlaps.
«Te katrs sarūsējušais nieciņš kliedz par nedzīvotu dzīvi». Lestenē. Personiski.
Krāsu, smaržu un attiecību vibrācija gaisā. Dzejas laiks Liepājā un mūsu novadā.
Uguns un nakts. Ne gluži pēc Raiņa.
Īsa pamācība vēlēšanās. Ne gluži pēc Blaumaņa.
No 27. septembra vaicājiet pēc «Dundadznieka» novada veikalos.
Vai abonējiet to pastā!
Discussion
Labdien!
Skatos vidusskolas jubilejas foto un kaut kas knuģina sirdi. Skolas gaitas uzsāku 1949./50. mācību gadā pilī, tad 2. un 3. klasē mācījos vecajā skolā (tādēļ, ka jaunā vara mūs 50. gada februārī izdzina no mācītājmājas. Turpmāk mēs dzīvojām tālu, dziļi mežā un tā skoliņa bija par 2km tuvāk) 4. klasē atkal pilī. Tālāk dzīves ceļi aizveda uz Pūņu 7.gadīgo, uz Valdemārpils vidusskolu un tad uz Rīgu. Kauns, bet savas 1.a klases skolotājas vārdu (bija stipri gados, prasīga un stingra, sevišķi glītrakstīšanā)) vairs neatceros. 2. un 3. klasē mūs audzināja skolotāja Bukstiņa, 4. klasē skolotāja Tone (viņas vīrs bija ērģelnieks, bet mans tēvs draudzes mācītājs Dundagas ev. lut. baznīcā).
No tiem tik tālajiem laikiem visvairāk atmiņā palicis skolas muzejs, kas atradās 2. stāvā trepju galā pa labi. Īpaši man atmiņā liela planšete ar Dundagas un apkārtnes (atceros, ka bija Āži, Neveja, Pāce) mājām, mežiem, ceļiem ar visiem ceļa rādītājiem, laukiem, ar meža putnu un meža zvēru izbāzeņiem. Muzejā bija arī ģipša Ļeņins, pionieru taure un kaut kādi sarkani karogi.
Vēl atmiņā dziļais aizsarggrāvis starp pili un baznīcu. Jau sen tas ir aizbērts un izveidots plašs laukums. Žēl, bet grāvis pilij piedeva romantisku noskaņu. Līdzīgi ir arī ar galvenās ielas iztaisnošanu un jaunas izveidošanu starp aptieku un stērķelfabriku.
Tas nu tā…
Prieks par «Dundadznieku», par operatīvu aktualitāšu atspoguļošanu, par aktīvu sabiedrisko dzīvi Dundagas novadā. Lai jums veicas! Sirdī dundadznieks,
Guntis